Kiberuzbrukumi nesaudzē arī mazos uzņēmumus

Pastāv mīts, ka mazāki uzņēmumi par kibernoziedznieku upuriem kļūst retāk nekā lielie. Tomēr statistika apliecina pretējo. Kā rāda Veeam datu aizsardzības tendences par 2023. gadu, 85% izspiedējvīrusu uzbrukumu ir vērsti tieši pret maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Šāda tendence nebūt nav pārsteidzoša, ņemot vērā, ka MVU bieži vien ir ierobežoti IT resursi, kas var kavēt pilnvērtīgu aizsardzību.

Diemžēl daudzi MVU nav pienācīgi sagatavoti šāda veida uzbrukumiem. Bieži vien nav izstrādāts kiberuzbrukumu reaģēšanas plāns, vai arī plāns ir izveidots, bet tas nav pārbaudīts praksē. Vairums kibernoziegumu upuru ir spiesti samaksāt izpirkuma maksu, tomēr datu atgūšana netiek garantēta – aptuveni 25% gadījumu dati tiek neatgriezeniski zaudēti pat tad, ja prasītais izpirkums ir samaksāts.

Kiberuzbrukuma ietekme

Maziem un vidējiem uzņēmumiem izspiedējvīrusu uzbrukumi var būt postoši. Lielākais drauds ir nespēja atgūties no uzbrukuma un turpināt tālāku darbību.

Kādu ietekmi tas var atstāt?

• Uzņēmējdarbības dīkstāve: Daudzi uzņēmumi kiberuzbrukuma laikā nespēj turpināt normālu darbību.
• Sabojāta reputācija: Tiek zaudēta klientu uzticība, īpaši, ja tiek nopludināti sensitīvi dati.
• Juridiskās sekas: Var tikt piemēroti naudas sodi un uzsāktas tiesas prāvas.

Kas ir izspiedējvīruss un kā tas darbojas?

Izspiedējvīruss ir ļaunprātīga programmatūra, kas nobloķē piekļuvi uzņēmuma failiem un sistēmām. Dati tiek nošifrēti, un, lai tos atbloķētu, uzbrucēji pieprasa izpirkuma maksu, bieži vien arī izsakot draudus publiskot sensitīvu informāciju. Šāds kiberuzbrukums var skart gan vienu datoru, gan visu uzņēmuma serveru infrastruktūru.

Ir jāņem vērā, ka izpirkuma samaksa negarantē datu atgūšanu. Balstoties uz informāciju Veeam ziņojumā, katrs ceturtais uzņēmums, kas veica izpirkuma samaksu, datus tomēr nespēja pilnībā atgūt.

Kā izspiedējvīruss iekļūst uzņēmumā?

Kibernoziedznieki izmanto virkni dažādu paņēmienu, no kuriem visizplatītākie ir:

• Pikšķerēšana: Vilinoši un maldinoši e-pasti vai ziņojumi, kas mudina lietotājus ievadīt paroles vai piekļuves datus.
• Ļaunprātīgi e-pastu pielikumi: Šķietami nekaitīgi dokumenti, kas satur kaitniecisku programmatūru.
• Inficētas tīmekļa vietnes: Ļaunatūra, kas tiek automātiski lejupielādēta, apmeklējot inficētu interneta vietni.
• Novecojušas programmatūras: Drošības caurumi novecojušās vai neaizsargātās sistēmās.

Kāpēc mazi uzņēmumi ir neaizsargāti?

MVU bieži vien ir neaizsargātāki šādu iemeslu dēļ:

• Ierobežotas IT iespējas: Daudziem nav specializētas IT komandas vai trūkst padziļinātu zināšanu par kiberdrošību.
• Finansiālie ierobežojumi: Ierobežotu resursu dēļ izdevumi kiberaizsardzībai bieži vien tiek atstāti otrajā plānā.
• Nepietiekami drošības pasākumi: Netiek ieviesta daudzpakāpju autentifikācija (MFA), “Nulles uzticības” princips vai efektīvas datu atjaunošanas stratēģijas.
• Nepilnīga dublēšanas prakse: Netiek ievērots “3-2-1” princips (trīs datu kopijas divos dažādos formātos, no kurām viena kopija tiek glabāta bezsaistē).

 

Kā var aizsargāt savu biznesu?

Uzņēmuma aizsardzībai nav jābūt ne dārgai, ne sarežģītai, taču rūpīgi pārdomātai gan. Spēcīga aizsardzība balstās uz trim pīlāriem: profilaksi, rezerves kopiju izveidi un operatīvu reaģēšanu.

1. Palielināt darbinieku informētību

Cilvēkfaktors joprojām ir vājais ķēdes posms kiberdrošības jautājumos, darbiniekiem bieži vien netīši noklikšķinot uz bīstamas saites vai daloties ar sensitīvu informāciju. Regulāras kiberdrošības apmācības palīdz darbiniekiem atpazīt kiberdraudus un tādējādi samazināt riskus.

2. Ieviest nepieciešamos tehniskos pasākumus

• Ieviest daudzpakāpju autentifikāciju (MFA)
• Šifrēt datus, tostarp rezerves kopijām
• Ierobežot piekļuvi, atbilstoši lietotāju lomām
• Savlaicīgi ieviest drošības atjauninājumus
• Nodrošināt ierīces ar galapunktu aizsardzības rīkiem

3. Parūpēties par satura dublēšanu un atjaunošanu

Izspiedējvīrusa uzbrukuma gadījumā ir kritiski svarīgi izstrādāt efektīvu plānu datu rezerves kopiju izveidei. Ir būtiski nodrošināt:

• Regulāru rezerves kopiju atjaunināšanu
• Drošības skenēšanu, lai novērstu ļaunatūru risku
• Regulāras pārbaudes, lai sekotu līdzi datu atjaunošanas efektivitātei
• Vismaz vienas rezerves kopijas glabāšanu bezsaistē un nemaināmā formātā

4. Vienmēr būt gatavībā ātri reaģēt

Lai Tavs uzņēmums būtu gatavs operatīvi reaģēt uz izspiedējvīrusa uzbrukumu, nepieciešams izstrādāt rūpīgu plānu. Tajā jāiekļauj soļi no incidenta atklāšanas līdz pilnīgai sistēmas atjaunošanai. Lai simulācijas sekmīgi sagatavotu Tava uzņēmuma komandu reāliem scenārijiem, ieteicams plānu praktizēt vismaz reizi gadā.

Ko darīt, ja uzņēmumā nav lielas IT nodaļas?

Neliela uzņēmuma IT komanda ne vienmēr spēs vienatnē pārvaldīt visus drošības apdraudējumus. Labs risinājums ir sadarboties ar citiem uzņēmumiem, IT ekspertiem un drošības pakalpojumu sniedzējiem – daloties pieredzē, rīkojot diskusijas vai izmantojot atbalstu, ko sniedz valsts kiberdrošības organizācijas.

Primend palīdzēs novērtēt kiberdrošības situāciju Tavā uzņēmumā un sniegt atbalstu gan incidentu novēršanā, gan reaģēšanā.

Normatīvās prasības un riski reputācijai

ES Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR) pieprasa uzņēmumiem nodrošināt datu drošību. Sekas datu pārkāpumam, ko izraisījis kiberuzbrukums, var būt gan naudas sodi, gan zaudēti klienti, gan sabojāta reputācija. Turklāt bieži vien par šādiem incidentiem ir jāveic oficiāls paziņojums un jāinformē visas iesaistītās puses.

Kopsavilkums

Kiberuzbrukumi nav tikai lielo uzņēmumu problēma. MVU bieži vien ir vēl neaizsargātāki. Izspiedējvīrusa uzbrukums var apturēt uzņēmējdarbību, radīt ievērojamus un bieži vien neatgriezeniskus datu zudumus, un pat izraisīt uzņēmuma slēgšanu.

Trīs svarīgākie soļi ceļā uz kiberdrošību ir sagatavotība, dublēšana un sadarbība. Lai aizsargātu savu uzņēmu, savā uzņēmumā veiciet vienkāršus, bet efektīvus pasākumus – darbinieku apmācības, tehniskos drošības pasākumus, drošu un pārbaudītu rezerves kopiju izveidi un uzglabāšanu, kā arī efektīva krīzes plāna izstrādi.

Saņemt piedāvājumu

Pieraksties jaunumiem