Kā sagatavoties kiberuzbrukumam?

Digitālajā laikmetā kibernoziedznieki rada nopietnus draudus uzņēmumiem. Uzbrucēji nepārtraukti meklē vājās vietas uzņēmumu IT sistēmās, lai tās uzlauztu un iegūtu piekļuvi kritiski svarīgiem datiem. Tā kā kiberdrošības vide nemitīgi mainās, uzņēmumiem jābūt gataviem operatīvi reaģēt un savlaicīgi novērst potenciālos draudus.

Sāksim no pašiem pamatiem: Kā Tavs uzņēmums var sagatavoties kiberuzbrukumam?

Lai nodrošinātu aizsardzību pret kiberdraudiem, ir nepieciešams skaidrs kiberdrošības plāns. Taču pirms tā ieviešanas ir svarīgi gūt pilnvērtīgu pārskatu par uzņēmuma IT vidi un esošajiem resursiem.

1. Identificējiet svarīgākos uzņēmuma resursus un iespējamos riskus!

Pirmais solis ir veikt detalizētu sarakstu ar visām uzņēmuma iekārtām, ierīcēm un tajās izmantoto programmatūru.
Kad ir apzināti uzņēmuma digitālie resursi un noteiktas galvenās jomas, kuras nepieciešams stiprināt un uzraudzīt, var ķerties pie nākamā soļa.

2. Izstrādājiet kiberdrošības plānu!

Simtprocentīgi sagatavoties pilnīgi visiem uzbrukumiem nav iespējams. Bet var izvērtēt uzņēmuma vidi un sagatavot rīcības scenārijus neparedzētām situācijām. Efektīvs kiberdrošības plāns ietver:

• Risku pārvaldību 
• Aizsardzību pret izspiedējvīrusiem
• Darbinieku apmācību un informētības veicināšanu
• Vājo punktu identificēšanu
• Uzbrukumu savlaicīgu identificēšanu
• Rīcības plānu incidentu gadījumā 
• Risku tolerances līmeni

Iespējamie apdraudējumi var rasties gan tehnisku trūkumu, gan cilvēcisku kļūdu dēļ. Tāpēc ieteicams izmantot rīkus, kas ļauj savlaicīgi identificēt nesankcionētu piekļuvi un ļaunatūru darbību. Lai uzņēmums būtu gatavs kiberincidentiem, nepieciešams arī skaidrs rīcības plāns, darbinieku kiberdrošības apmācības un regulāras pārbaudes uzņēmuma aizsardzības rīkiem un sistēmām. Identificētie riski jāuztver nopietni, jo laika gaitā tie var kļūt spēcīgāki. Jāveic arī regulāra plāna pielāgošana, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un mainīgos drošības standartos.

3. Ieviesiet drošības pasākumus!
Kad drošības sistēma ir izveidota, nākamais solis ir pievērsties tās darbībai praksē. Pat visefektīvākā stratēģija nesniegs rezultātus, ja tā netiks korekti īstenota – gluži tāpat kā visspēcīgākā parole zaudē spēku, ja tiek pierakstīta uz līmlapiņas. Tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš cilvēciskajam faktoram, meklējot līdzsvaru starp drošību un ieradumiem. Kā rāda CIP triāde (konfidencialitāte, integritāte, pieejamība), drošiem datiem nav jēgas, ja lietotāji tiem vajadzības gadījumā nevar piekļūt.

Pirms jaunu drošības pasākumu pievienošanas ir lietderīgi pārskatīt esošos. Tāpat ir vērtīgi iesaistīt ieinteresētās puses testēšanā un atsauksmju sniegšanā. Arī nelielas izmaiņas, piemēram, lietotājam draudzīgs VPN vai piekļuves atslēgas, var būtiski uzlabot situāciju. Drošības atjauninājumu ieviešanu ieteicams saskaņot ar uzņēmuma darba ciklu – kritiski periodi, piemēram, produktu palaišana tirdzniecībā vai atvaļinājumu sezona, nebūs piemērotākais brīdis lielām izmaiņām.

Kā daļu no uzņēmuma drošības stratēģijas ir vērts izskatīt šādus pasākumus:

• Daudzpakāpju autentifikācijas ieviešana
• Paroļu politika, kas veicina stipras, drošas paroles
• Programmatūru atjaunināšanas un drošības ielāpu pārvaldība
• Attālinātā pārvaldība/datu dzēšanas risinājumi pārnēsājamās ierīcēs
• Datu šifrēšana visās ierīcēs
• Ugunsmūri un antivīrusu programmatūra
• USB portu atspējošana un lietotāju piekļuves bloķēšana
• Incidentu reaģēšanas plāns un ekspertu piesaiste 
• Rezerves kopiju izveides un atjaunošanas politika

4. Darbinieku apmācības un informētība
Kiberdrošība ir visa uzņēmuma kopīga atbildība. Apmācības nepieciešamas visu līmeņu darbiniekiem. Cilvēki drošības prasības ievēro apzinīgāk, ja zina pamatojumu – tādēļ ir būtiski, lai viņi izprot, kāpēc uzņēmumā tiek ieviesti konkrētie aizsardzības pasākumi. 

Veicamie soļi: lietotāju izglītošana par pikšķerēšanas paņēmieniem (tostarp MFA “noguruma uzbrukumiem”); atgādinājumi vadītājiem nepieprasīt piekļuves datus un neizmantot neoficiālus kanālus; pikšķerēšanas simulācijas testi; papildu apmācības visiem darbiniekiem ar nesekmīgiem testu rezultātiem.

5. Datu dublēšanas un atjaunošanas plānošana
Datu dublēšana ir neatņemama jebkura kiberdrošības plāna sastāvdaļa. Ieteicams ievērot “3-2-1” principu (trīs datu kopijas divos dažādos formātos, no kurām viena kopija tiek glabāta bezsaistē; ideālā gadījumā tādā krātuvē, kurā dati nevar tikt izmainīti). Visas rezerves kopijas ir jāšifrē un regulāri jāpārbauda.

Nepārbaudītas rezerves kopijas nav uzticamas. Vajadzīgs arī plāns, kā rīkoties ārkārtas situācijā, ar precīzi noteiktiem laika periodiem, kas nepieciešami tā aktivizēšanai.

6. Regulāri ieplānoti auditi un apmācības
Visbeidzot, kiberdrošības plāni ir regulāri un rūpīgi jāpārbauda. Uzbrukuma simulācijās ir vērts piesaistīt trešo pušu ekspertus – viņu objektīvais skats no malas var palīdzēt atklāt nepilnības, ko Tava uzņēmuma komanda nav identificējusi.

Lai efektīvi veiktu pārbaudi, soli pa solim jāizvērtē katra rīcība, atbildot uz jautājumiem:

• Vai Tavs uzņēmums spēj pilnībā atgūties, izmantojot rezerves kopijas un ārpus uzņēmuma glabātās kopijas? 
• Vai aizsardzības sistēmas savlaicīgi brīdināja par apdraudējumu?
• Cik ātri uzņēmums spēja atsākt darbību?

Pēc rezultātu izvērtēšanas jāveic attiecīgie uzlabojumi.

Kā pārdzīvot kiberuzbrukumu
Kiberuzbrukuma laikā svarīga ir katra sekunde – incidenta ilgums ietekmē nodarīto kaitējumu, dīkstāves periodu, atkopšanos un uzņēmējdarbības ieņēmumus. Savlaicīga, uzbrukuma identificēšana ir atkarīga no spēcīgas infrastruktūras uzraudzības.

Te noderēs skaidrs uzraudzības plāns ar noteiktiem trauksmes līmeņiem, ieinteresēto pušu informēšanas kārtību, kā arī gudri definētām prioritātēm, lai izvairītos no situācijas, kad bieži un mazsvarīgi trauksmju paziņojumi noved pie modrības zuduma un kritiski svarīgi brīdinājumi paliek nepamanīti (“alert fatigue”). Tas var būt izšķirošais faktors, vai uzbrukumu izdosies atklāt savlaicīgi vai tas paliks nepamanīts.

Ierobežošanas stratēģiju iespējošana
Kad tiek atklāts uzbrukums, svarīga ir operatīva rīcība – kiberuzbrukuma skartā sistēma nekavējoties jāatvieno no tīkla un jāizslēdz, piekļuve kontam jānobloķē. Ja par kādu ierīci vai iekārtu rodas šaubas, drošāk būs to uzreiz izolēt.

Izskaušana un atjaunošana
Atjaunošanas procesā lielāka uzmanība jāpievērš piesardzībai, ērtības atstājot otrajā plānā. Nav vērts riskēt ar atkārtotu inficēšanos tikai tāpēc, lai saglabātu datus. Kad skartās ierīces ir izolētas, tās jāiztīra ar pretvīrusu rīkiem vai jāatjauno no uzticamas rezerves kopijas.
Lai noskaidrotu, kā notika uzbrukums un novērstu drošības nepilnības, ieteicams konsultēties ar kiberdrošības ekspertiem. Pirms sistēmu atgriešanas darbībā tās jātestē izolētā karantīnas vai “smilškastes” vidē, lai pārliecinātos, ka vīruss ir iznīcināts. 

Pastiprināta komunikācija
Ieinteresētās puses ir lietderīgi informēt ne tikai uzbrukuma sākumā, bet arī visa atkopšanās procesa laikā, īpaši, ja mainās plāni vai termiņi. Sazinoties ar vadību,  sabiedrisko attiecību komandu vai juridiskajiem pārstāvjiem, jāievēro noteiktās procedūras.
Ja ir aizdomas, ka ir nopludināti sensitīvi dati, nekavējoties jāinformē juridiskie speciālisti, lai nodrošinātu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Atkarībā no uzņēmuma atrašanās vietas, iespējams, būs jāinformē arī uzraugošās iestādes. Šādos gadījumos noderēs cieša sadarbība ar juridisko un komunikāciju nodaļu, lai korekti sagatavotu publiskus paziņojumus.

Izvērtējums pēc uzbrukuma
Kad krīze ir pārvarēta, ir būtiski veikt detalizētu analīzi – nevis, lai meklētu vainīgos, bet lai gūtu mācības nākotnei. Kā incidents notika? Kā noritēja atkopšanās? Ko iespējams turpmāk uzlabot?

Lai gan neviena drošības sistēma nespēj pilnībā novērst visus apdraudējumus, šis izvērtējuma process palīdz nodrošināt, ka uzņēmumā esošie kontroles mehānismi joprojām atbilst pieļaujamā riska līmenim.

Mūsdienu digitālajā vidē, kas pastāvīgi ir pilna apdraudējumu, neviens kiberdrošības plāns nav pilnvērtīgs bez efektīvas, stabilas datu dublēšanas un atjaunošanas stratēģijas. Pat ar viskvalitatīvākajiem drošības rīkiem, apmācībām un incidentu reaģēšanas plāniem viens vienīgs pārkāpums var paralizēt uzņēmuma darbību. Šādos gadījumos datu dublēšana bieži vien ir vienīgais veids, kā ātri atgūties un mazināt ilgtermiņa kaitējumu.
 

Saņemt piedāvājumu

Pieraksties jaunumiem