Kā sagatavoties arvien pieaugošajiem kiberdraudiem

Kiberdraudi šodien ir ikdienas realitāte gan uzņēmumiem, gan ikvienam no mums. Kristo Karu, Primend infrastruktūras un mākoņpakalpojumu vadītājs, savā nesenajā vebinārā dalījās ar praktiskām atziņām par to, kā stiprināt drošību un efektīvāk pasargāt gan sevi, gan uzņēmumu.

Kas ir kiberdraudi un kā tos atpazīt?

Kiberuzbrukumi visbiežāk ir vērsti uz datu zādzību, finanšu izspiešanu vai uzņēmuma darbības paralizēšanu. Izplatītākās metodes ir ļaunatūra, pikšķerēšana, sociālā inženierija un paroļu noplūdes. Uzbrucēji izmanto gan tehnoloģiskās nepilnības, gan cilvēciskos faktorus – piemēram, steidzamus un maldinošus e-pastus vai neatjauninātu programmatūru.
Svarīgi atcerēties, ka draudi neaprobežojas tikai ar digitālo vidi. Arī fiziskā drošība – piemēram, piekļuve biroja telpām vai sociālajos tīklos publicēti fotoattēli – var nodrošināt uzbrucējiem vērtīgu informāciju.

MVU ir "viegli mērķi"

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) bieži kļūst par uzbrucēju mērķi, jo ieguldījumi kiberdrošībā ir nepietiekami vai tiek atlikti uz “nākamā gada budžetu”. Piemēram, Igaunijā kiberincidentu skaits pēdējos gados ir dubultojies – tikai 2025. gada pirmajos desmit mēnešos vien reģistrēti vairāk nekā 10 000 gadījumu. Tiešie finansiālie zaudējumi vidēji sasniedz ap 40 000 eiro. Šos līdzekļus būtu bijis daudz lietderīgāk ieguldīt preventīvos drošības pasākumos, nevis seku novēršanā.

Kas ir uzbrucēji?

Kibernoziedzība mūsdienās ir kļuvusi par profesionāli organizētu nozari. Noziedzīgas grupas darbojas līdzīgi uzņēmumiem – ar strukturētām darba plūsmām, “klientu atbalstu” un skaidru peļņas mērķi.
Papildu riskus rada arī iekšējie draudi (darbinieku finansiāli motīvi, savstarpēji konflikti vai vienkārša neuzmanība). Ievainojamības var slēpties arī partneru un apakšuzņēmēju tīklos. Savukārt valsts atbalstītas grupas bieži koncentrējas uz spiegošanu un kritiskās infrastruktūras vai pakalpojumu traucēšanu. Pat hobija līmeņa eksperimentētāji var nejauši atklāt un izmantot kādu vāju posmu drošības ķēdē.

Kā sevi pasargāt?

Paroļu politika un MFA: Izmantojiet garas un unikālas paroles katram kontam. Ieviesiet paroļu pārvaldniekus un daudzpakāpju autentifikāciju (MFA) visur, kur tas iespējams.
Regulāri atjauninājumi: Operētājsistēmas, lietotnes un aparatūras programmatūra regulāri jāatjaunina. Novecojušās sistēmas jāizolē.
Rezerves kopiju izveides stratēģija: Ievērojiet 3-2-1 principu (3 kopijas, 2 dažādi datu nesēji, 1 kopija ārpus galvenās vides) un izmantojiet GFS (dienas–nedēļas–mēneša/ceturkšņa) pieeju. Regulāri testējiet datu atjaunošanu – nepaļaujieties tikai uz “Recycle Bin” vai citām iebūvētajām funkcijām.
Tīkla drošība: Nodrošiniet lietotņu un tīmekļa trafika uzraudzību, ielaušanās mēģinājumu identificēšanu un filtrēšanu (piemēram, ar UTM risinājumiem), ieviesiet uz noteikumiem balstītu piekļuvi un tīkla segmentāciju, lai ierobežotu potenciālo incidentu izplatību.
Ierīču un mobilo rīku pārvaldība: Izmantojiet, piemēram, Microsoft Intune politikas ierīču pārvaldībai, aktivizējiet disku šifrēšanu ar BitLocker vai FileVault, kā arī ieviesiet lietotņu līmeņa pārvaldību (MAM). Ja nepieciešams, ierobežojiet piekļuvi ierīcēm ar novecojušām Android versijām.
Drošs attālinātais darbs: Ieviesiet Zero Trust pieeju – neuzticēties nevienam automātiski. Izmantojiet drošas piekļuves risinājumus, piemēram, Microsoft Global Secure Access vai VPN, nodrošinot piekļuvi tikai ierīcēm, kas atbilst drošības prasībām, no apstiprinātām atrašanās vietām un verificētiem lietotājiem.
Informētība un apmācības: Regulāras pikšķerēšanas simulācijas, īsas mikroapmācības un reālu incidentu analīze palīdz uzturēt modrību. Prakse rāda, ka īsas, regulāras nodarbības (piemēram, reizi nedēļā) ir efektīvākas nekā viena gara lekcija reizi gadā.

Kā rīkoties, ja noticis uzbrukums?

Saglabājiet mieru un dokumentējiet visu notiekošo (veiciet ekrānšāviņus un piefiksējiet notikumu hronoloģiju). Informējiet IT nodaļu un, ja situācija to prasa, arī CERT un policiju. Ātra rīcība un atklāta komunikācija palīdz mazināt zaudējumus un stiprināt gatavību nākotnē.
Kiberdraudi skar mūs visus – gan profesionālajā, gan personīgajā vidē. Informētība, preventīvi aizsardzības pasākumi un atklāta komunikācija ir būtiski priekšnosacījumi, lai pasargātu datus un reputāciju. Kiberdrošība vairs nav tikai IT nodaļas pienākums. Tā ir visa uzņēmuma kopējā atbildība.
Ja jums nepieciešams praktisks veicamo darbu saraksts, uzbrukumu simulāciju veikšana vai atbalsts tehnisko risinājumu ieviešanā (Intune, UTM, Zero Trust), droši sazinieties ar mums!
 

Saņemt piedāvājumu

Pieraksties jaunumiem