Kā es gandrīz uzķēros uz pikšķerēšanas e-pasta

Mēs visi esam dzirdējuši par kiberdrošības nozīmi un to, cik lielā mērā tieši mūsu pašu paradumi nosaka, vai nonāksim kibernoziedznieku slazdos. Palīdzēt cilvēkiem no šīm lamatām izvairīties ir Primend ikdienas darbs:

• Mūsu kiberdrošības komanda regulāri organizē apmācības un pikšķerēšanas simulācijas, lai darbinieki spētu atpazīt aktuālos draudus.
• Mārketinga komanda veido bloga rakstus un rīko vebinārus, lai klienti būtu informēti un aizsargāti.

Šodien dalīšos personīgā stāstā par to, kā es gandrīz uzķēros uz pikšķerēšanas āķa. Lai tas kalpo kā atgādinājums – pastāvīgai modrībai ir ļoti liela nozīme.

E-pasts, kas mani gandrīz piemānīja

Uzskatu sevi par piesardzīgu cilvēku. Vienmēr paskatos, kas sūta e-pastu, pārbaudu īsto adresi un pārlasu tekstu, vai nav kas aizdomīgs. Primend komandā par to runājam regulāri. Jāatzīst gan, ka reiz viens no mūsu kiberdrošības komandas sūtītajiem simulācijas e-pastiem piemānīja ne tikai mani, bet arī daļu kolēģu.

Kad sūtītājs rīkojas viltīgi un piemeklē īsto brīdi, ir pārsteidzoši viegli tikt piemānītam, pat tad, ja apzinies pikšķerēšanas riskus.

Kas tad notika šoreiz?

Bija parasts trešdienas vakars. Es sēdēju dīvānā, fonā skatoties Netflix un ik pa laikam bezrūpīgi ritinot Gmail e-pastus. Starp ierastajām jaunumu vēstulēm pēkšņi pamanīju e-pastu ar virsrakstu: “Registrets naudas sods” – it kā sūtīts no CSDD.
Es samulsu. Varbūt es kaut kur nejauši pārsniedzu ātrumu? Policija to būtu pamanījusi. Es atvēru e-pastu.

E-pasts izskatījās kā sūtīts no CSDD, bet mobilajā telefonā nebija redzama pilnā adrese. Ziņojums vēstīja, ka Valsts policija mani informē par ceļu satiksmes pārkāpumu (ar precīzu datumu, laiku un vietu) un ka man jāapstiprina sava identitāte, lai apskatītu sodu. Apakšā pat bija minēts, ka e-pasta autentiskumu garantē Valsts digitālās attīstības aģentūra.

Es jutos mazliet apjukusi, bet vairāk gan ziņkārīga, tāpēc nospiedu saiti. Lapa, kas atvērās, šķita… dīvaina. Tad prātā uzreiz iedegās trauksmes signāls. Nekavējoties aizvēru lapu un devos uz oficiālo CSDD vietni – tur neviens sods neuzrādījās.
Nākamajā rītā es joprojām biju satraukta. Pieslēdzoties CSDD mājaslapai no datora, pamanīju nelielu brīdinājuma joslu, kas vēstīja, ka tieši šādi pikšķerēšanas e-pasti pašlaik tiek izplatīti. Apskatot e-pastu vēlreiz uz datora, visi sarkanie karodziņi bija acīmredzami:

• Sūtītāja e-pasta adrese bija neloģiska.
• Virsrakstā trūka mīkstinājuma un garumzīmju un tas šķita neveikls.
• Norādītais datums un laiks neatbilda realitātei – tajā dienā es  pat nebiju sēdusies pie stūres.
• Tekstā bija gramatikas kļūdas.

Kāpēc es gandrīz uzķēros?

• Mana uzmanība bija dalīta, vienlaikus darot vairākas lietas.
• Tekstu pārlasīju virspusēji, neiedziļinoties.
• Nebiju droša, kā īsti tiek sūtīti oficiālie sodu paziņojumi.
• Parasti rīkojos pieklājīgi un atbildīgi, tāpēc instinktīvi gribēju pēc iespējas ātrāk atrisināt problēmu.

Gūtās mācības

• Koncentrējies uz vienu darbību – nespied uz saites, paralēlii skatoties Neflix. E-pasti nekur nepazudīs.
• Ņem vērā, ka mobilā telefona ekrānā daļa detaļu ir paslēptas – sarkanos karodziņus vieglāk pamanīt uz datora.
• Lasi uzmanīgi – īpaši, ja e-pasts mudina klikšķināt uz saites.
• Atceries, ka pikšķerēšana neaprobežojas tikai ar darba e-pastiem – arī Tavs privātais e-pasts var kļūt par mērķi.

Šoreiz man laimējās tikt cauri ar izbīli. Tomēr šī pieredze atgādināja, ka digitālajai modrībai ir jākļūst par mūžīgu ieradumu. Godīgi sakot, bez Primend apmācībām es varbūt nebūtu savlaicīgi atpazinusi šīs pikšķerēšanas pazīmes.

Kā kļūt par supervaroni cīņā pret pikšķerēšanu

Noslēgumā pajautāju mūsu kiberdrošības ekspertam Priit Timpson, kādi ir viņa galvenie padomi:

• Esi piesardzīgs – ja kaut kas liekas dīvains, visticamāk, ka tā arī ir.
• Pārbaudi sūtītāju – vai tas tiešām ir amazon.com vai “amaz0n.ru”?
• Neklikšķini uzreiz – pabīdi kursoru virs saites, lai redzētu, kurp tā ved.
• Sargi paroles – nekad nedalies ar tām, pat ne ar “IT atbalstu”.
• Izmanto divpakāpju autentifikāciju – tas ir Tavs maģiskais vairogs.
• Dzēs aizdomīgus e-pastus – un atzīmē tos kā surogātpastu.
• Brīdini citus – ja pamani pikšķerēšanu, informē arī citus!

Galvenais secinājums

Hakeri nekad neguļ, un ziņkārība reizēm var maksāt dārgi. Taču ar pareiziem ieradumiem un pastāvīgu modrību vari vienmēr būt soli priekšā.

Vai vēlies uzzināt, kādam risinājumam mēs uzticamies un ko izmantojam uzņēmumā Primend? Kiberdrošības pārbaude ar Primend
 

saņemt piedāvājumu

Pieraksties jaunumiem