Latvijā noplūduši 1,2 miljonu cilvēku dati. Ko no tā vajadzētu mācīties uzņēmumiem?

Augustā Latvija piedzīvoja vienu no nozīmīgākajiem kiberincidentiem Baltijā pēdējo gadu laikā. Uzbrucēji ieguva piekļuvi datiem, kas saistīti ar aptuveni 1,2 miljoniem cilvēku un ap 200 000 uzņēmumu no Ceļu satiksmes drošības direkcijas jeb CSDD. Publiski pieejamā informācija liecina, ka noplūdušo datu vidū bija vārdi un uzvārdi, personas kodi vai uzņēmumu reģistrācijas numuri, maksājumu informācija, maksājumu datumi, transportlīdzekļu reģistrācijas numuri un adreses. 

Tas nav attāls stāsts no citas pasaules malas. Tas notika Latvijā un ir tiešs atgādinājums Latvijas uzņēmumiem, ka kiberapdraudējumi vairs nav abstrakts nākotnes risks.

CSDD incidents skaidri parāda, ka kiberdrošība vairs nav tikai IT komandas tehnisks jautājums. Ja uzbrucēji iegūst piekļuvi vēsturiskajiem maksājumu datiem, klientu informācijai vai iekšējām sistēmām, sekas skar vadību, klientu komunikāciju, reputāciju, finanšu riskus un juridisko atbildību.

Datu noplūde reti beidzas ar pašu noplūdi

Pirmajā brīdī datu noplūde var šķist kā viens notikums: dati tika iegūti un nokopēti. Patiesībā sekas bieži sākas tikai pēc sākotnējā uzbrukuma.

Ja noziedznieku rīcībā ir personas vārds, adrese, transportlīdzekļa numurs, maksājumu vēsture vai ar uzņēmumu saistīta informācija, pikšķerēšanas e-pasti un krāpnieciskas ziņas kļūst daudz ticamākas. Tieši tādēļ CSDD un CERT.LV aicināja iedzīvotājus īpaši uzmanīties no e-pastiem, īsziņām un cita veida saziņas, kas var izskatīties kā nosūtīta CSDD vārdā. 

Uzņēmumiem viens incidents ātri var radīt vairākus papildu riskus:

• klienti var saņemt pārliecinošas krāpnieciskas vēstules uzņēmuma vai iestādes vārdā;
• darbinieki var kļūt par ļoti personalizētu pikšķerēšanas uzbrukumu mērķi;
• noplūdušie dati var tikt izmantoti identitātes zādzībai;
• uzņēmums var kļūt par izspiešanas mērķi;
• reputācijas kaitējums var ilgt ilgāk nekā tehniskā atjaunošana.

Tāpēc kiberdrošības mērķis nav tikai novērst uzbrukumus. Tikpat svarīgi ir savlaicīgi pamanīt draudus, ierobežot kaitējumu un pēc iespējas ātrāk atjaunot darbību.

CSDD gadījums Baltijā nav izņēmums

CSDD uzbrukums nenotika tukšā vietā. Jūnijā kiberuzbrukumu piedzīvoja arī Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs Latvijas Valsts Meži. Publiski pieejamā informācija liecina, ka tika nopludināti vismaz 44 GB datu, tostarp iekšējie dokumenti, e-pasti, pielikumi, ar IT projektiem saistīts pirmkods, sertifikāti, kriptogrāfiskās atslēgas un lietotāju paroles vai paroļu jaucējvērtības. 

CERT.LV uzsvēra, ka šāda incidenta gadījumā visas piekļuves tiesības un autentifikācijas dati, kas saistīti ar ietekmēto infrastruktūru, jāuzskata par kompromitētiem un jānomaina. 

Kopā šie gadījumi iezīmē plašāku tendenci: Baltijas reģions ir aktīvs kiberapdraudējumu mērķis. Uzņēmumi šeit saskaras ar riskiem, ko rada noziedzīgas grupas, oportūnistiski uzbrucēji un iespējami valstu atbalstīti aktori. Uzņēmuma secinājumam jābūt vienkāršam: ja uzbrukumi var skart publiskās iestādes, kritiski svarīgas organizācijas un lielus datu turētājus, nevienam uzņēmumam nevajadzētu pieņemt, ka tas ir pārāk mazs vai pārāk neinteresants, lai kļūtu par mērķi. 

Kāpēc uzņēmumi bieži reaģē pārāk vēlu

Viena no biežākajām kļūdām kiberdrošībā ir gaidīt līdz brīdim, kad incidents jau ir noticis.

Iemesli ir saprotami. Ikdienas biznesā pārdošana, klientu projekti, personāla jautājumi un izmaksu kontrole bieži šķiet steidzamāki. Kiberrisks paliek otrajā plānā tik ilgi, kamēr viss strādā.

Taču uzbrucējam nav svarīgi, vai uzņēmums noslēdz ceturksni, strādā ar nepietiekamiem resursiem vai gaida nākamo IT budžetu. Uzbrucējs meklē vājās vietas: neaizsargātu kontu, novecojušu serveri, nepietiekamus rezerves kopiju risinājumus, nepareizi konfigurētu mākoņpakalpojumu vai darbinieku, kurš noklikšķina uz ticamas saites.

Dārgākais brīdis, kad sākt rūpēties par kiberdrošību, ir tad, kad uzbrukums jau ir sācies.

Kas uzņēmumiem būtu jāpārskata tagad

CSDD incidents ir labs iemesls veikt godīgu iekšēju pārbaudi. Ne vispārīgu novērtējumu “ar IT viss ir kārtībā”, bet praktisku pārskatu par to, cik labi uzņēmums spēj novērst, pamanīt un pārvarēt kiberuzbrukumu.

1. Vai jūsu sistēmas tiek uzraudzītas visu diennakti?

Daudzi uzbrukumi nenotiek vienā mirklī. Uzbrucēji bieži kādu laiku pārvietojas sistēmās, vāc informāciju un meklē iespējas paplašināt piekļuvi. Ja aizdomīga aktivitāte netiek laikus pamanīta, neliela vājā vieta ātri var kļūt par nopietnu incidentu.

24/7 drošības uzraudzība palīdz agrāk pamanīt neparastu aktivitāti un reaģēt, pirms kaitējums kļūst kritisks.

2. Vai jūsu serverus un biznesam kritiskos datus var atjaunot?

Rezerves kopijas nav tikai jautājums par to, vai kaut kur eksistē datu kopija. Ir svarīgi zināt, cik ātri sistēmas var atjaunot, cik daudz datu uzņēmums drīkst zaudēt un vai rezerves kopijas ir aizsargātas arī pret izspiedējvīrusiem.

Kvalitatīvi serveru un mākoņpakalpojumu rezerves kopiju risinājumi var noteikt, vai uzņēmuma darbība tiek atjaunota dažu stundu laikā vai paliek pārtraukta vairākas dienas.

3. Vai Microsoft 365 ir konfigurēts droši?

Daudzi uzņēmumi Microsoft 365 izmanto kā ikdienas darba pamatu, taču ne visas drošības iespējas automātiski tiek izmantotas pareizi. Daudzfaktoru autentifikācija, piekļuves politikas, ierīču pārvaldība, identitātes aizsardzība un e-pasta drošības iestatījumi prasa apzinātu konfigurēšanu.

Ja lietotāja konts tiek kompromitēts, uzbrucējs var iegūt piekļuvi e-pastiem, dokumentiem, klientu informācijai un iekšējai komunikācijai.

4. Vai darbinieki spēj atpazīt pikšķerēšanas mēģinājumus?

Tehnoloģija viena pati neatrisina visas problēmas. Daudzi uzbrukumi sākas ar cilvēku: pārliecinošu e-pastu, viltotu rēķinu, šķietami pazīstamu sūtītāju vai steidzamu lūgumu.

Regulāras kiberdrošības izpratnes apmācības un simulācijas palīdz darbiniekiem labāk atpazīt draudus un samazina risku, ka viena kļūda atver durvis lielākam incidentam.

5. Vai ir segtas kiberincidenta finansiālās sekas?

Pat labi aizsargāts uzņēmums nevar pilnībā izslēgt visus riskus. Tāpēc ir vērts izvērtēt arī kiberincidenta finansiālās sekas un pieejamos riska mazināšanas risinājumus.

Kiberapdrošināšana neaizstāj kiberdrošību, tomēr tā var būt būtiska daļa no pilnvērtīgas risku pārvaldības, ja šāds risinājums konkrētajā tirgū un uzņēmuma risku profilā ir piemērots.

Valsts atbalsts ir laba iespēja rīkoties pirms krīzes

Latvijas uzņēmumiem ir vērts sekot līdzi vietējām un Eiropas Savienības atbalsta programmām, kas var palīdzēt finansēt kiberdrošības uzlabošanu. Piemērots atbalsts var būt labs brīdis paveikt darbus, kas līdz šim atlikti: drošības auditu, uzraudzību, rezerves kopiju risinājumus, Microsoft 365 drošības konfigurāciju, darbinieku apmācības vai sagatavošanos NIS2 prasībām.

Svarīgākais ir negaidīt brīdi, kad ziņās parādās nākamā lielā datu noplūde vai kad paša uzņēmuma sistēmas jau ir uzbrukuma mērķis.

Kiberdrošība nav vienreizējs projekts

CSDD incidents ir nopietns atgādinājums, ka dati, ko uzņēmumi un publiskās organizācijas uzkrāj, uzbrucējiem ir vērtīgs resurss. Jo vairāk datu tiek vākti un jo vairāk sistēmu tiek izmantots, jo svarīgāk ir saprast, kam ir piekļuve, kā dati tiek aizsargāti un cik ātri problēmu var pamanīt.

Kiberdrošība nav tikai ugunsmūris, apdrošināšanas polise vai viens audits gadā. Tas ir nepārtraukts darbs, kas apvieno tehnoloģiju, procesus, cilvēkus un vadības lēmumus.

Uzņēmumiem šobrīd ir īstais brīdis uzdot trīs vienkāršus jautājumus:

• Vai mēs pamanītu uzbrukumu pietiekami agri?
• Vai mēs spētu ātri atjaunot savu darbību?
• Vai mūsu klienti un dati ir aizsargāti labāk nekā vakar?

Ja atbildes nav skaidras, ir vērts rīkoties pirms risks kļūst par incidentu.

Primend palīdz uzņēmumiem novērtēt kiberdrošības līmeni, ieviest 24/7 drošības uzraudzību, organizēt serveru un mākoņpakalpojumu rezerves kopijas, stiprināt Microsoft 365 drošību un plānot praktiskus soļus kiberisku mazināšanai. Sazinieties ar mums, un kopā izvērtēsim, kuri soļi visefektīvāk samazinātu jūsu uzņēmuma riskus.

Sazinieties ar mums

Pieraksties jaunumiem